Zāļu apgādes nozare prasa valsts krīzes plānu pēc vētras "Priska"

Vētras laikā, kas sakrita ar brīvdienām, zāļu apgādes uzņēmumi spēja turpināt darbu bez būtiskiem piegādes traucējumiem. Tomēr elektroapgādes, mobilo sakaru un interneta pārrāvumi skāra desmitiem aptieku, kritiskāk skartajos reģionos traucējot arī E-veselības darbību un norēķinus.

LNZAA valdes loceklis Jānis Lībķens norāda, ka nozare jau ieguldījusi ģeneratoros, alternatīvos sakaros un zāļu krājumos, taču nevar pati nodrošināt E-veselības darbību, mobilo tīklu vai elektrību visā valstī. Asociācija uzskata, ka valstij jāuzņemas atbildība par prioritāšu noteikšanu, kritiskās infrastruktūras atbalstu un stratēģisko zāļu rezervju izveidi.

Kā vienu no galvenajām problēmām LNZAA min vienotas krīzes koordinācijas trūkumu veselības nozarē, kas apgrūtina operatīvu informācijas apmaiņu un zāļu piegāžu pārplānošanu krīzes laikā. Par piemēru minēta Igaunija, kur valsts nosaka kritiskos zāļu apgādes objektus un tiem piešķir mērķētu finansējumu darbības nepārtrauktībai.

LNZAA norāda, ka Latvijā joprojām nav izveidoti kritisko medikamentu krājumi, lai gan šim gadam piešķirts valsts budžeta finansējums. Asociācija aicina izveidot pastāvīgu starpnozaru darba formātu ar Krīzes vadības centra, Veselības ministrijas, Zāļu valsts aģentūras, Nacionālā veselības dienesta, pašvaldību un nozares uzņēmumu dalību.

Avoti:

LNZAA: Vētras pieredzei beidzot jākļūst par pamatu konkrētām izmaiņām zāļu apgādes noturībā — farmacija-mic.lv, 04.09.2026.
Pēc vētras “Priska” zāļu lieltirgotāji aicina stiprināt medikamentu apgādi — tvnet.lv, 04.09.2026.

Šo tekstu ir izveidojis mākslīgais intelekts.