Jaunumi

Austrumu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs, toksikologs Roberts Stašinskis brīdina, ka simptomu trūkums pēc sēņu ēšanas vēl negarantē drošību. Viņš norāda, ka indīgas sēnes var augt ne tikai mežā, bet arī kapos un parkos. Vidēji gadā tiek fiksēti desmit saindēšanās ar sēnēm gadījumi. Pērn bija septiņi šādi gadījumi, bet šogad līdz septembrim jau četri.^MI Šo tekstu ir izveidojis mākslīgais intelekts.

Latvijā arvien vairāk pāru bērnu plāno pēc 35 gadu vecuma, un neauglības gadījumu skaits kopš 90. gadiem pakāpeniski pieaug. Eksperti aicina paplašināt valsts atbalstu neauglības ārstēšanai un psiholoģisko palīdzību pāriem, savukārt demogrāfijas politiku kritizē kā runāšanu bez rīcības. Ginekoloģe Natālija Bērza norāda, ka grūtniecība arvien biežāk neiestājas pāriem, kas bērnu plāno pēc 35 gadu vecuma. Demogrāfe Zane Vārpiņa skaidro, ka pārmaiņas saistītas ar mainītām vērtībām sabiedrībā kopš 90. gadiem, un iedzīvotāju skaits kopš tā laika samazinās.

Pirms četriem gadiem valsts apmaksātas apaugļošanas vecuma slieksni palielināja no 37 līdz 40 gadiem, un pieaudzis arī programmas finansējums. Ārste Bērza tomēr vēlētos plašāku pieejamību, īpaši gadījumos, kad izmanto donoru olšūnas, jo tas šobrīd sievietēm izmaksā vairākus tūkstošus eiro.

Sieviete, kurai bijušas trīs neveiksmīgas IVF procedūras, stāsta, ka valstij vajadzētu nodrošināt psiholoģisku atbalstu šādās situācijās, jo pati terapiju līdz šim neizvēlējās augsto izmaksu dēļ. Ģimene IVF ceļā līdz šim ieguldījusi aptuveni septiņus tūkstošus eiro, neskatoties uz valsts līdzfinansējumu.

Demogrāfe Vārpiņa un demogrāfs Ilmārs Mežs kritizē valdības Demogrāfijas lietu padomi kā runu klubiņu bez īstas stratēģijas. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzsver, ka Latvijā ir īpaši augsta priekšlaicīga mirstība darbspējas vecumā, un tas ir saistīts ar problēmām veselības aprūpē.^MI Šo tekstu ir izveidojis mākslīgais intelekts.

Rīgas centrā, Brīvības un Merķeļa ielas krustojumā, aprīļa beigās sācis darbu SIA "Hospiss Māja" dienas aprūpes centrs veciem un nedziedināmi slimiem cilvēkiem. Centra vadītāji uzsver, ka arī smagi slimiem pacientiem ir tiesības būt pilsētas dzīves daļai. Telpas vēsturiskajā "Saktas" ēkā izvēlētas tāpēc, ka tur nav pakāpienu un tuvumā ir citi valsts pakalpojumi, kā arī ērta piekļuve ar transportu. Nomas tiesības iegūtas izsolē, un vieta veido sava veida sociālo pakalpojumu centru pilsētas vidū.

Dienas centru vienlaikus apmeklē vidēji trīs līdz četri cilvēki, lai nodrošinātu individuālu pieeju katram pacientam. Pakalpojums paredzēts hospisa pacientiem, kuru aprūpi mājās apgrūtina veselības stāvoklis vai sociālie apstākļi, un daļēji tiek finansēts no Eiropas Savienības sociālā fonda plus.

Bez maksas pakalpojumu var saņemt personas ar ārstu konsīlija slēdzienu par paliatīvo vai hospisa aprūpi, pensijas vecuma personas, tostarp ar demenci. Pacientiem tiek nodrošinātas arī procedūras, piemēram, mazgāšanās zem tekoša ūdens, kas mājās bieži nav iespējama kustību traucējumu dēļ.

Centra vadītāji pacientus vairākkārt vizuāli izbraukājuši uz Vērmanes parku un pie Brīvības pieminekļa, uzsverot, ka arī kustību traucējumu skartiem cilvēkiem pienākas piedalīties pilsētvidē.^MI Šo tekstu ir izveidojis mākslīgais intelekts.

Cilvēkiem ar demenci nepieciešama īpaša uzraudzība, taču Rīgas pašvaldības aprūpes centros brīvu vietu nav, un rindas virzās ļoti lēni. Daudzi rindā gaidošie savu kārtu var arī nesagaidīt. Pašvaldības trīs aprūpes centros ir ap 600 vietu, no tām aptuveni 200 paredzētas cilvēkiem ar demenci. Rindā uz vietu vai pašvaldības līdzfinansējumu gaida ap 700 cilvēku, un vismaz pusei no viņiem ir demence.

Aprūpes centrā "Stella maris" vieta demences nodaļā parasti atbrīvojas tikai tad, kad kāds iemītnieks mirst, tāpēc rindas virzību nevar prognozēt. Tuvinieki centram zvana pēc informācijas par rindu, taču pats centrs to nesastāda un nezina tās kārtību, jo par to atbild Rīgas Sociālais dienests.

Zane Vanaga stāsta, ka 96 gadus vecas sievietes rinda kopš pagājušā gada decembra virzījusies no 204. uz 159. vietu, aptuveni pa vienam cilvēkam dienā. Sieviete pašlaik saņem pašvaldības apmaksātu aprūpi mājās trīs reizes dienā, taču dzīvo viena un var apdraudēt sevi vai citus.

Lielākā daļa gaidītāju vēlas vietu tieši Rīgā, lai gan pašvaldībai ir vairāk nekā 70 sadarbības partneru citur Latvijā. Šo iespēju izmanto tikai ap 20 procentu gaidītāju.^MI Šo tekstu ir izveidojis mākslīgais intelekts.

Rīgas iedzīvotājiem, kas saņem pašvaldības apmaksātu aprūpi mājās, ir tiesības sūdzēties par pakalpojuma kvalitāti gan sniedzējam, gan pašvaldībai. To apliecina rīdzinieces Olgas Joņinas pieredze, sadarbojoties ar dažādiem aprūpētājiem kopš 2020. gada. Joņinas kundze stāsta par gadījumiem, kad aprūpētāji atteikušies veikt nepieciešamos darbus vai izvirzījuši savus laika nosacījumus. Vienu aprūpētāju vēlāk nomainījusi kārtīga un rūpīga darbiniece, taču sadarbība beigusies, kad Olga pēc ienākumu izmaiņām vairs neatbildusi pašvaldības pakalpojuma nosacījumiem.

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments norāda, ka par nepilnīgi sniegtu aprūpi jāziņo pakalpojuma sniedzējam vai departamentam, un konstatētos gadījumos no sniedzēja tiek atprasīta nauda. Biedrība "Latvijas Samariešu apvienība", viens no lielākajiem aprūpes sniedzējiem Rīgā, apstiprina, ka labprāt saņem šādus ziņojumus un uz problēmsituācijām nosūta kvalitātes vadītājus.

Organizācija katru gadu apmeklē visus savus klientus arī bez sūdzībām, bet aprūpētāji aizpilda uzskaites lapas, ko klients paraksta katrai vizītei. Šā gada pirmajos trīs mēnešos Rīgā aprūpi mājās saņēmuši vairāk nekā 7100 cilvēku, pērn kopumā gandrīz 9400 rīdzinieku.^MI Šo tekstu ir izveidojis mākslīgais intelekts.

Rīgā notika ikgadējais motobrauciens "Ride2Share", kurā motobraucēji ņem līdzi cilvēkus ar redzes traucējumiem. Šī gada tēma bija savlaicīga redzes zuduma novēršana un ārstēšanas pieejamība neatkarīgi no ienākumiem vai dzīvesvietas. Pasākums notika jau septīto reizi, un tajā piedalījās vairāk nekā simts motobraucēju un 115 cilvēku ar redzes invaliditāti. Organizatori uzsver, ka brauciens palīdz mazināt sabiedrībā pastāvošās barjeras un radīt iekļaujošu vidi.

Latvijas Acu ārstu asociācijas pārstāvis norādīja, ka tīklenes slimību ārstēšanā trūkst ātrākas diagnostikas un ātrākas ārstēšanas uzsākšanas, īpaši attiecībā uz intravitreālajām injekcijām. Ārsti uzsver, ka pat dažu mēnešu kavēšanās ārstēšanā var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu.^MI Šo tekstu ir izveidojis mākslīgais intelekts.

Ārsts un publicists Pēteris Apinis komentārā analizē, kā ASV administrācijas lēmumi, jauni tarifi un karš Persijas līcī ietekmē pasaules zāļu tirgu. Viņš secina, ka šīs norises tuvākajā laikā sadārdzinās medikamentus un tehnoloģijas arī Eiropā, tostarp Latvijā. 2025. gadā ASV administrācija, kurā strādā arī jaunieceltie veselības nozares vadītāji, ieviesusi jaunus tarifus farmācijas produktiem. Tas visvairāk skāris lētāko ģenērisko zāļu ražotājus un palielinājis zāļu deficīta risku pasaulē.

Karš Persijas līča reģionā traucējis gaisa un jūras kravu pārvadājumus, kāpinot transporta un apdrošināšanas izmaksas. Vislielākajā riskā ir onkoloģijas medikamentu, insulīna, vakcīnu un bioloģisko preparātu piegādes, kam nepieciešama aukstumķēde.

Papildu risku rada hutu kaujinieku uzbrukumu draudi kuģiem Sarkanajā jūrā, kas paaugstinājuši apdrošināšanas izmaksas un palēninājuši satiksmi caur Suecas kanālu.

Autora secinājums ir, ka zāles un tehnoloģijas kļūs dārgākas, ietekmējot arī Latvijas zāļu tirgu, ārstus, farmaceitus un pacientus.^MI Šo tekstu ir izveidojis mākslīgais intelekts.

Veselības inspekcija ziņo, ka 2026. gada pirmajā pusgadā iedzīvotāju iesniegumu skaits pieaudzis visās tās uzraudzības jomās salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Visstraujāk iesniegumu skaits audzis sabiedrības veselības jomā, bet skaitliski visvairāk sūdzību joprojām saņemts par darbnespējas lapām un pacientu tiesībām. Veselības aprūpes jomā iesniegumu skaits pieaudzis par 37%, sabiedrības veselības jomā – par 82%, produktu jomā – par 23%, bet zāļu aprites jomā – par 25%. Inspekcija uzsver, ka pats iesniegumu pieaugums tiešā veidā neliecina par situācijas pasliktināšanos, jo gadījumu īpatsvars, kad nepieciešamas korektīvas darbības, saglabājies līdzīgs iepriekšējiem gadiem.

Visvairāk iesniegumu – 297, jeb par 36% vairāk nekā pērn – saņemts par darbnespējas lapām, un korektīvas darbības bijušas nepieciešamas 66 gadījumos. Lielākā daļa no šiem iesniegumiem skāruši darbnespējas lapas izsniegšanas pamatojumu, bet daļa – tās izsniegšanas kārtību.

Par pacientu tiesību jautājumiem saņemti 125 iesniegumi, kas ir par 51% vairāk nekā gadu iepriekš, un visbiežāk tie skāruši tiesības uz ārstniecību, informāciju un laipnu attieksmi.

Sabiedrības veselības jomā visvairāk sūdzēts par troksni no iekārtām, epidemioloģiskās drošības prasībām, telpu higiēnu, kā arī grauzējiem un insektiem.^MI Šo tekstu ir izveidojis mākslīgais intelekts.

Gandrīz puse pacientu, kam ārsts izrakstījis zāles, tās nelieto tā, kā norādīts, un daudzi pārtrauc ārstēšanu, tiklīdz jūtas labāk. Pēc apkopotiem datiem no šādas neievērošanas mirst desmitkārt vairāk cilvēku nekā no slepkavībām un nelaimes gadījumiem kopā. Eiropas Savienībā ik gadu 12–30% jaunizrakstīto recepšu netiek izpirktas, un neprecīzas zāļu lietošanas dēļ ik gadu mirst ap 300 000 cilvēku ar ārstējamām slimībām.

Pētījumi liecina, ka pacienti pēc vizītes atceras mazāk par pusi no ārsta sniegtās informācijas, tostarp par zāļu lietošanas ilgumu. Stresa apstākļos 43% pacientu sajauc norādījumus „divas reizes dienā” un „divas tabletes vienreiz”, lai gan lielākā daļa saprot vienkāršus norādījumus.

Zāļu nelietošana var būt apzināta – blakusparādību, cenas vai paša lēmuma dēļ – vai neapzināta, ko izraisa redzes, dzirdes vai kustību traucējumi, aizmirstība, depresija vai demence. Abi cēloņu veidi sastopami aptuveni vienlīdz bieži un dažkārt kombinējas.

Nelīdzestību nevar panākt ar regulām, likumiem vai finansiālām sankcijām, un pasaulē šī problēma gadu no gada pieaug, nevis mazinās.^MI Šo tekstu ir izveidojis mākslīgais intelekts.

Raksts skaidro kvaternārās profilakses jēdzienu — pasākumus, kas pasargā pacientus no medicīniskām iejaukšanām, kuras var nodarīt vairāk kaitējuma nekā labuma. Autors brīdina, ka slimību definīciju paplašināšana un robežvērtību pazemināšana arvien vairāk veselus cilvēkus pārvērš par pacientiem. Kvaternārā profilakse balstās uz principu "primum non nocere" un aicina ārstus vispirms vērtēt, vai iejaukšanās vispār ir vajadzīga, nevis tikai vai tā iespējama. Tās mērķis ir mazināt nevajadzīgu diagnostiku, zāļu lietošanu un ārstēšanu.

Autors norāda, ka slimību izplatīšanas kampaņas un normālo robežvērtību pazemināšana, piemēram, hipertensijas un diabēta gadījumā, pēkšņi tūkstošiem veselu cilvēku padara par pacientiem. Aiz šādām kampaņām bieži slēpjas ekonomiski motīvi, kas rada nedrošību un liek meklēt nevajadzīgu aprūpi.

Autors arī brīdina, ka emocionāls diskomforts un psihosociāls stress arvien biežāk tiek medicinizēts ar neskaidrām diagnozēm, izmantojot metodes, kas līdzīgas zīmolu tirgvedībai.^MI Šo tekstu ir izveidojis mākslīgais intelekts.