Nabadzības slazds Latvijā: kāpēc palīdzība neaizsniedz visnabadzīgākos

Arī ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, aiz Bulgārijas, un pēdējo desmit gadu laikā tā nav samazinājusies.

Kopš 2021. gada spēkā esošā minimālo ienākumu reforma un 2025. gada nodokļu izmaiņas, tostarp lielāks neapliekamais minimums, ir domātas šīs plaisas mazināšanai. Taču zemu algu saņēmējiem ieguvums praktiski nejūtams, jo reformu ietekme parādās tikai gadu gaitā.

Lielu daļu no nabadzības riska rada zemās pensijas – 75 līdz 80% pensionāru saņem pensiju zem 500 eiro, un ideja par bāzes pensijas ieviešanu jau gadiem tiek apspriesta, bet gala lēmums vēl nav pieņemts.

Vairums partiju vēlēšanu programmās sola celt neapliekamo minimumu un minimālo algu, taču daļa piedāvā arī pretēju virzienu, piemēram, samazināt nodokli kapitāla pieaugumam, kas nevienlīdzību varētu vēl palielināt.

Avots: «Uzzini, pirms balso»: Noenkurojusies nabadzība — lsm.lv, 04.09.2026.

Šo tekstu ir izveidojis mākslīgais intelekts.