Kuri faktori mediē slimības smaguma ietekmi uz dzīves kvalitāti niezošu dermatožu gadījumā?

Vācijā veikts šķērsgriezuma pētījums ar 522 pieaugušiem hroniskas niezes pacientiem secina, ka dzīves kvalitāti nosaka nevis objektīvais slimības smagums, bet niezes raksturlielumi, un visspēcīgākais starpniekfaktors ir ikdienas niezes ilgums. Dalībniekiem (mediānais vecums 56 gadi) bija psoriāze (n = 174), atopiskais dermatīts (n = 182), hronisks prurigo (n = 108) vai hroniska nātrene (n = 58). Dzīves kvalitātes rādītāji tikai vāji korelēja ar objektīvo smagumu (r = 0,201), bet cieši — ar niezes ilgumu, kasīšanās biežumu, miega traucējumiem un vidējo niezes intensitāti (r = 0,515–0,603). Mediācijas analīzē lielākais netiešais efekts bija ikdienas niezes ilgumam (β = 0,270), tam sekoja miega traucējumi (β = 0,235), kasīšanās biežums (β = 0,205) un vidējā niezes intensitāte (β = 0,168), savukārt vissmagākās niezes intensitāte nozīmīgu starpnieka lomu neuzrādīja. Praktiskais secinājums klīnicistiem ir tāds, ka pacienta novērtējumā jājautā par niezes ilgumu dienā, kasīšanās biežumu un miegu, nevis jāpaļaujas uz slimības smaguma skalām vien.

Automātiski sagatavots apkopojums