Krākšana – elpceļu sistēmas signalizācija: kad tā liecina par nopietnām problēmām?

Otolaringoloģe Rudīte Pivņenko skaidro, ka krākšana var būt elpceļu sašaurinājuma signāls un liecināt par obstruktīvu miega apnoju, kad elpceļi miegā periodiski noslēdzas un organisms saņem mazāk skābekļa. Īslaicīga krākšana saaukstēšanās, alerģijas saasinājuma vai alkohola lietošanas dēļ pāriet līdz ar cēloni, bet krākšana, kas turpinās mēnešiem vai gadiem bez redzama iemesla, par normu nav uzskatāma. Brīdinājuma pazīmes ir elpas apstāšanās vai aizrīšanās epizodes miegā, mošanās nogurušam pēc 7–9 stundu miega, izteikta miegainība dienā, no rīta smaga galva vai sausa mute, koncentrēšanās grūtības un nespēja kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu vai lieko svaru. Diagnostikai parasti pietiek ar miega poligrāfiju mājas apstākļos, savukārt zelta standarts ir tehniski sarežģītākā polisomnogrāfija; apnoju biežāk konstatē cilvēkiem ar lieko svaru, hipertensiju un cukura diabētu, un, testējot vīriešus virs 40 gadiem bez sūdzībām, to atrod līdz 70% gadījumu. Atsevišķi uzsvērts, ka bērnu krākšanu nedrīkst uzskatīt par normu — pie LOR ārsta jāvēršas, ja bērns miegā elpo trokšņaini, guļ ar atvērtu muti vai arī dienā elpo caur muti, jo agrīna risināšana novērš nepareizu sakodienu un smagu apnoju vēlāk.

Automātiski sagatavots apkopojums